Zupu parasti pasniedz kā pirmo ēdienu. Skaidra un vienota zupu klasifikācija īsti nepastāv, tās iedalāmas dažādos veidos gan pēc to pagatavošanas, gan pasniegšanas veida, gan pēc galvenajām sastāvdaļām zupā.

Visas siltās zupas tiek pagatavotas vārot un tās pasniedz siltas. Aukstās zupas pagatavo gan vārot, gan arī nevārot, bet tās vienmēr tiek pasniegtas atdzesētas.

Pēc pamatsastāvdaļām izšķir dārzeņu, gaļas, zivju, sēņu, siera, un miltu zupas, ko pagatavo uz ūdens bāzes, atsevišķi izdala arī piena zupas, kurās pamata šķidrums ir piens. Visbiežāk zupas šķidrumu veido ūdens, taču var pievienot arī citus šķidrumus, piemēram, dažādas sulas, kvasu, jogurtu vai pat vīnu.

Pēc zupas konsistences izdala šķidrās, biezās un krēmzupas. Buljons, vistas vai dārzeņu zupa, kurā sastāvdaļas brīvi peld ūdenī un ūdens ir 50% vai vairāk, ir šķidrās zupas. Biezzupu konsistence ir blīvāka – tajās ir vairāk dārzeņu, gaļas, putraimu u.c. sastāvdaļu attiecībā pret ūdeni, zupas biezināšanai pievieno putraimus vai miltus. Krēmzupu pagatavošanai lieto blenderi – zupas ūdeni sablenderē kopā ar mīksti novārītajām sastāvdaļām, piemēram, ķirbi, kartupeļiem, ziedkāpostiem, tomātiem u.c., veidojot krēmveida konsistenci, kam nereti pievieno arī kausēto sieru.

Atsevišķai tautai vai reģionam raksturīgās sauc par nacionālajām jeb tradicionālajām zupām. To vidū ir borščs, gaspačo, čorba, soļanka un citas zupas, kurās kā pamatsastāvdaļas izvēlas reģionam raksturīgos pārtikas produktus.

Vēl ir arī saldās zupas - dažādu augļu un ogu zupas, ko pasniedz gan siltas, gan aukstas kā saldos ēdienus, bieži vien ar putukrējumu vai saldējumu. Starp tām ir arī maizes zupa – tradicionāls latviešu saldais ēdiens.