Cik labi, ka tie mazie gada atskaites punkti, pēc kuriem mēs mērām laika ritumu, parasti ir svētki. Katram gadalaikam savs mazais krāsu karodziņš, ar kuru atzīmējam vēl viena gada posma sākumu. Un pavasaris jau tiešām ir tas laiks, kad gribas svinēt gan pirmo krokusu, gan pirmās kļavu sulas, gan pirmās bērzu un ceriņu lapas. Daba mostas, dienas kļūst garākas un to brīdi, kad gaisma un tumsa ir līdzsvarā sauc par Lielo dienu. Daudziem latviešiem tik tuvo Lielo dienu ar visām tai piederošajām maģiskajām izdarībām, šogad jau pavadījām martā, tomēr pašā aprīļa viducī kalendārs liecina – Lieldienas ir klā! Ko darīt un kā svinēt šos svētkus?

"Faktiski Lieldienas ir reliģiski svētki, tomēr tradicionāli ļoti daudzās ģimenēs pagāniskās Lielās dienas atzīmēšanas tradīcijas savijas ar Lieldienu tradīcijām. Pēc būtības tas nav slikti, tomēr svarīgi saprast, ko tad īsti mēs svinam", apgalvo Inese Krūmiņa, dižas dzimtas saimniece un latviskās dzīves ziņas glabātāja un daudzinātāja. Viņu uzrunājām, lai uzzinātu senās latvju tradīcijas un šos svētkus aizvadītu ģimeniski.
Nešaubīgi katra cilvēka spēks ir viņa ģimene un kas gan vēl vairāk var apvienot dzimtu, ja ne aktīva kopā būšana un svētku svinēšana. Inese Krūmiņa dalās ar dažām idejām, kā Lieldienas padarīt par lieliski pavadītu laiku kopā ar mīļajiem.

Svētku galds
Uz Lieldienām beidzas gavēnis, tas nozīmē, ka laiks uzgavilēt ne tikai dvēselei, bet arī vēderam. Nav dzirdēts par Lieldienu jēra vai zoss cepeti, jo tas saistīts ar dabīgo gada ritu un pavasarī lopiņus nekauj, toties olām un piena produktiem gan visas durvis vaļā un visdažādākajos veidos tiem ir vieta uz Lieldienu galda. Piemēram, Saldā biezpiena kūka jeb Pasha jau ir ierasts našķis uz svētku galda. Jāatceras, ka no zemes ir izspraukušās visdažādākās zālītes un nezālītes, kas arī lieliski iederas mielastā. Piemēram, gārsu pesto, kuram lapiņas var salasīt bērni, bet līdz gardam gala produktam sagatavot pieaugušie.

Olas, olas, oliņas..
Olu kaujas, olu ripināšana, protams, krāsošana. Nu jau pieejamas neskaitāmas pamācības un aprakstīti neskaitāmi veidi kā krāsot olas. Te vienkārši jāļaujas eksperimentiem, pirms ielikšanas jau tradicionālajās sīpolu mizās, oliņām var pietīt kādu melleni vai rīta pastaigas laikā salasītās lapiņas, ziediņus, zālītes.

Putnu šaušana
Citādi to varētu saukt arī par Putnu saukšanu. Ir latviešu tautas dziesma:
Nākat, putnu dzinējiņi, Šūvo! Šūvo!
Pa sētmaļu sētmaļiem, Šūvo! Šūvo!
Nākat, putnu dzinējiņi, Šūvo! Šūvo!
Pa krūmiņu krūmiņiem, Šūvo! Šūvo!
Aizjeme sīkus putnus, Šūvo! Šūvo!
Pazariņu zariņieme, Šūvo! Šūvo!
Sīki putni Kurzemēi, Līgo! Līgo!
Vilki, lāči Vāczemēi, Šūvo! Šūvo!
Tā vēstī par to, ka šis kā reizi ir tas laiks, kad mēs piesaistām radošo, jauno, aicinām pavasari un vasaru un to visu mums atnes putni, kas atgriežas no siltajām zemēm. Bet vilki un lāči, kas simbolizē slikto, tiek aizsūtīt prom uz citām zemēm. Mūsdienās ir tik daudz dažādu iespēju putnus ne tikai saukt, dziedot visiem kopā, bet doties ārā dabā un putnos klausīties, tos vērot, fotografēt un zīmēt.  

Skaidrs ir viens, ka neatkarīgi no tā, kā un kādus svētkus mēs svinam, kopā ar ģimeni tie vienmēr būs īpašāki, tāpēc droši iesaistām visu ģimeni un priecājamies par lietām, kas ar mums notiek tieši tagad! Pavasaris patiešām ir klāt!