Kad plaukti lūzt no dārzeņu pārbagātības, tad ir sācies sautējumu laiks. Un sautējums ir viens no tiem ēdieniem, par kuru mēdz teikt – tas taču ir varen vienkārši pagatavojams! Tomēr katram no mums ir savs priekšstats par to, kādam ir jābūt garšīgam un “pareizi” pagatavotam dārzeņu sautējumam. Visbiežāk šie priekšstati radušies bērnībā un veidojušies pateicoties mūsu mammu un vecmammu kulinārajām prasmēm un iemaņām.

Tātad izpatikt katra gaumei nav iespējams, jo katram no mums ir savs priekšstats par to, kas ir garšīgs sautējums, taču ir daži triki, kas varētu palīdzēt atbildēt uz dažiem “kā?”.

Kā panākt, lai sautējumā dārzeņi neizšķīst un nezaudē krāsu?
Dārzeņus pievieno pakāpeniski – zinot to, ka kartupeļi, burkāni, rāceņi un kāļi prasa ilgāku laiku, lai tos varētu pagatavot mīkstus, sagatavotos dārzeņus pievieno vienu pēc otra, sākot ar tiem, kurus jāgatavo visilgāk, un beidzot ar tiem, kurus vajag tikai nedaudz sasildīt, piemēram, kale kāposta lapas, spinātus un citus zaļumus. Ja visus dārzeņus saliek katliņā uzreiz, tie līdz brīdim, kad cietākie dārzeņi būs gatavi, mīkstākie būs jau izšķīduši. Ja sautējumā vēlies krāsu dažādību, dārzeņus, kas krāso citus gatavo atsevišķi un sautējumam pievieno kā pēdējos (piemēram, bietes).

Kā panākt sautējumam daudzveidīgu garšu, lai viena garša nepārmāc citas?
Ar brīnišķīgu padomu dalījās bloga vegus.lv saimniece Dita Lase: “Sautējums ir no vārda sautēt. Nevis vārīt. Nevienu dārzeni nevajag likt ūdenī, bet gan sautēt sviestā, eļļā, savā sulā. Vispirms apcep saknes (sīpoli, ķiploki, burkāni, selerija u.tml.), tad pievieno maigākos dārzeņus (ķirbis, ziedkāposti, zirnīši, kartupeļi, baklažāni utt.), uzkaisa sāli, uzliek vāku. Kad tie jau gandrīz gatavi, tad lapu dārzeņus (spināti, mangolds, pak čoi, Ķīnas kāposts u.c.), tomātus, zaļumus, mērci (krējums, kokosriekstu piens, kečups u.tml.). Līdzko uzkaisīsiet sāli, dārzeņi sāks suloties. Sautē tad šajā sulā, zem vāka uz mazas uguns, ik pa laikam apmaisot. Būs pilnīgi cits smeķis, nekā vārītiem dārzeņiem! Es galvoju!”

Kā sautējumu padarīt biezāku?
Gatavojot sautējumu, nereti nākas secināt, ka tas iznācis pārāk šķidrs un vairāk līdzinās dārzeņu zupai. Visbiežāk dzirdēts, ka to padara biezāku, vai nu, vārot bez vāka, tik ilgi līdz šķidrums iztvaiko, vai pievienojot miltus, tādējādi padarot sautējumu biezāku. Taču ir vēl daži līdzekļi, kurus ir vērts izmēģināt, piemēram, izmantot rīvmaizi, pievienojot to sautējumam, kad tas jau gandrīz gatavs. Vēl var pievienot auzu pārslas, arī tās var palīdzēt sautējumu padarīt biezāku. Lai padarītu tās mazāk jūtamas, auzu pārslas var samalt un tad pievienot ēdienam. Interesanti, ka var izmantot arī šķidrumu, kurā atradušās pupas bundžiņā. Arī šis šķidrums padarīs sautējumu biezāku.

Kā sautējumam pareizi pievienot gaļu?
Lieliski pagatavotam gaļas sautējumam izvēlies vislabākās kvalitātes gaļu. Pēc iespējas jāizvairās jau no gataviem, strogonovam paredzētiem, sīki sagrieztiem gaļas gabaliņiem. Vislabāk nopirkt skaistu fileju un sagriezt pašam. Vislabākie būs tie gabaliņi no dzīvnieka pleca, jo šāda gaļa gatavojot saglabās mitrumu.
Būtu jāizvairās no liellopa, vistas vai cūkgaļas gabaliņu apviļāšanas miltos pirms cepšanas. Lai gan milti tik tiešām liek gaļai ātrāk apbrūnēt, ārējais izskats var būt maldīgs un gaļas gabaliņi vidū paliek jēli. Tā vietā gaļas gabaliņus pirms apbrūnināšanas katlā, kārtīgi nosusina un apkaisa ar sāli un svaigi maltiem pipariem.
Gaļas gabaliņus ber katliņā tikai tad, kad eļļa kārtīgi uzkarsusi. Tādā veidā gatavošanas laikā tiks nodrošināts, ka gaļa patiesi tiek apcepta, nevis sautējas savā sulā, tādējādi nezaudējot izteikto garšu.