Cik bieži Tu uzturā lieto zivis? Lai mēs savā uzturā tās iekļautu vismaz divas reizes nedēļā pie tā īpaši jāpiedomā, jo nav vēlmes ēdienkarti veidot ļoti vienveidīgu. Vēl salīdzinoši nesen ceturtdienas bija zivju dienas un šāda iniciatīva izveidota tieši tādēļ, lai veicinātu sabiedrību uzturā vismaz veinu dienu nedēļā lietotu zivis, jo tā pa īstam veselīgi ar tām mieloties ir vismaz divas reizes nedēļā. Lauciniekam ierasts doties zvejot vai pazīt kādu vietējo vīru, kas svaigas upju vai ezeru zivis piegādā regulāri un, tādējādi, nav šaubu par zivju kvalitāti. Arī mūsu bērnībā ierastas bija līdaku kotletes vai zivju zupa no asarīšiem, par kuru izcelsmi nebija nekādu šaubu - nozvejotas, nebarotas, īstas. Rīgā vai pierīgā dzīvojot šādas ēdienreizes nu ir īpašas. Taču mēs varam piedāvāt svaigas un kvalitatīvas zivis pilsētas ļaudīm, nodrošinot to kvalitāti un veselīgumu!
Šajā nedēļā Svaigi.lv sortimentā iekļāvām zeltīto foreli un izmēģinājām to pagatavot arī pašas. Vita, kas šīs zivtiņas audzē, mums apgalvoja, ka šo zivtiņu gaļa ir maigāka un tekstūra nedaudz atšķiras no varavīksnes forelēm, ko ierasti pirkām līdz šim. Jāsaka, ka vizuāli varavīksnes forele un zeltītā forele patiesi atšķiras diezgan iespaidīgi, mums šķiet, ka zeltītā tiešām ir sievišķīgāka. Gaišāka, maigāka. Taču garšas nianses laikam atšķirt spēs tikai īsts foreļu pazinējs, un lai tās vēl vairāk izceltu, zivīm noteikti nevar pievienot garšvielas. Mums pietiek ar to, ka abu šo foreļu veidi ir pietiekoši dabiski, cik vien nu iespējams - to krāsa ir strauta forelēm raksturīgi bēši balta, garša izteikta un zivis nav pārbarotas tikai svaru audzējot. Īstas. Līdz ar to, mēs ierasti rēķinām, ka viena zivs būs pietiekama viena cilvēka maltītei. Parasti to gatavojam veselu, cepeškrāsnī un pasniedzam tieši tāpat.

Ar pildījumu, garšvielām vai marinādēm katru reizi var eksperimentēt pēc sirds patikas, taču var pagatavot tā, lai izgaršotu pašu zivtiņu un tās tīro garšu. Tas ir salīdzinoši vienkārši, jo šī forele pati par sevi ir tik nepiesārņota un īsta, cik vien iespējams un garšīga arī tad, ja to nepiesātina ar garšvielām. Ja tiešām negribas neko lieku, tad foreli gatavojam uzsildot cepeškrāsni līdz 180 grādiem, izklājot cepampapīru un uz tā uzberot kaudzīti sāls. "Uzsēdinām" foreli uz šīs kaudzītes un cepam aptuveni 20 minūtes. Viss. Tik viekārši. No sāls zivs iegūst pavisam nelielu sāļumu, mazāku kā tad, ja zivi ar sāli pirms cepšanas rīvē, taču tik daudz, cik nepieciešams, ja Tavas garšas kārpiņas pie sāls tomēr pieradušas un pieprasa ēdienam sāli pievienot. Papildināt zivi var ar to, ko vien sirds kāro, veidojot maltīti sātīgāku vai veselīgāku un vieglāku.